PIEMIŅA definīcija Latviešu valodā:

PIEMIŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Atcerēšanās, kā (piem., personas, notikuma) saglabāšana atmiņā aiz cieņas, mīlestības; atcere.

    • Paturēt mūžīgā piemiņā
    • Rakstnieka, mākslinieka piemiņas vakars
    • Piemiņas plāksne
    • Piemiņas medaļa
    • Godināt varoņu piemiņu
    • Mirušo piemiņas diena

  • 2

    Priekšmets, ko glabā aiz cieņas, mīlestības (pret kādu), lai viņu atcerētos, saglabātu atmiņā.

    • Šī grāmata man ir mīļa piemiņa no mātes
    • Glabāt drauga fotogrāfiju par piemiņu