PIEIET definīcija Latviešu valodā:

PIEIET

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt); pievirzīties, piekļūt (kur, pie kā).

    • Pieiet pie loga
    • Bērns pieiet pie mātes

  • 2

    3. pers.; kopā ar vārdu «pilns» Piepildīties (ar ko).

    • Brienot pa kāpām, kurpes piegāja pilnas ar smiltīm

  • 3

    3. pers Atrasties (pie kā), sniegties (līdz kurienei).

    • Mežs pieiet pie pašas šosejas
    • Ceļš pieiet pie upes

  • 4

    Ieiet uz neilgu laiku (pie kā).

    • Pieiet pa ceļam pie drauga

  • 5

    Pievērsties (kam); apieties (ar ko).

    • Pieiet audzēkņiem individuāli
    • Prast pieiet cilvēkiem