PIEDZĪT definīcija Latviešu valodā:

PIEDZĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Dzenot panākt, būt par cēloni, ka pievirzās (kur, pie kā).

    • Piedzīt lopus pie dzirdinātavas
    • Vējš piedzina laivu pie sēkļa

  • 2

    Cieši, blīvi piepildīt; sadzīt (kur).

    • Piedzīt šķūni pilnu ar sienu
    • Caurule piedzīta ar smiltīm
    • Upe augštecē piedzīta ar ledu
    • Visi ceļi piedzīti ar sniegu

  • 3

    Piespiedu kārtā iekasēt (piem., ar tiesas spriedumu noteikto maksājumu).

    • Piedzīt parādu, naudas sodu, nodokli