PIEAUGT definīcija Latviešu valodā:

PIEAUGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Augot, saaugot (ar ko), piesaistīties (pie tā).

    • Potzars labi pieaudzis
    • Āda pēc pārstādīšanas tik drīz nepieaug

  • 2

    3. pers Izaugt (kur) lielā, arī pietiekamā daudzumā.

    • Sēnes pieaugušas pilns mežs

  • 3

    3. pers Augot kam lielā daudzumā (kur), tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.

    • Dīķis pieaudzis ar ūdenszālēm
    • Grāvji pieauguši ar krūmiem

  • 4

    3. pers Palielināties (par skaitu, daudzumu); pastiprināties (par intensitāti).

    • Izdevumi pieauguši
    • Parāds pieaudzis līdz prāvai summai
    • Troksnis pamazām pieauga

  • 5

    Augot attīstīties, sasniegt briedumu.

    • Bērni jau pieauguši
    • Ražot sāk pieaudzis augļu koks