PIE definīcija Latviešu valodā:

PIE

prievārds

  • 1

    Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt, blakus vai tuvu (kas) atrodas vai noris.

    • Sēdēt pie loga
    • Pie mājas atradās puķu dobe
    • Pie skolas ir sporta laukums
    • Pie mums līst
    • Pie tam
    • Pie kam

  • 2

    Norāda uz kustības, virzības mērķi, arī uz to, kam klāt vai tuvāk (kas) tiek virzīts.

    • Braukt pie tēva
    • Pieiet pie skapja
    • Apsēsties pie galda
    • Pakārt gleznu pie sienas
    • Pie ezera nevar piebraukt

  • 3

    Norāda uz ciešu saistījumu ar ko.

    • Ņemt pie rokas
    • Sagrābt pie pleciem
    • Turēties pie margām
    • Suns piesiets pie ķēdes

  • 4

    Norāda uz darbību (kurā kādu iesaista), uz norisi, apstākļiem (kādos kas notiek).

    • Likt pie darba
    • Talciniekus norīkoja pie kulšanas
    • Kosmonauti pierada pie bezsvara stāvokļa

  • 5

    Norāda uz to (piem., vielu), kam (ko) pievieno, ko papildina (ar ko).

    • Pielikt pie zupas sāli
    • Ēst saldējumu pie kafijas

Lietojums

prievārds ar ģen.