PĒRKONS definīcija Latviešu valodā:

PĒRKONS

vīriešu dzimte

  • 1

    Stipra skaņa, ko rada elektriskā izlāde atmosfērā.

    • Pērkons rūc, dun, ducina, grand
    • Pērkona grāvieni, dārdi, grandi
    • Pērkona negaiss, lietus
    • pārnesta nozīme Kara pērkoni
    • Dusmu pērkoni