PEĻĶE definīcija Latviešu valodā:

PEĻĶE

sieviešu dzimte

  • 1

    Neliels zemes virsmas padziļinājums ar lietus ūdeni, dubļiem u. tml.; izlijis šķidrums uz kādas virsmas.

    • Baloži padzeras no peļķes
    • Bradāt pa peļķēm
    • Lietus peļķes pagalmā
    • Piena peļķe uz grīdas