PAZUST definīcija Latviešu valodā:

nepārejošs darbības vārds-zūdu, -zūdi, -zūd, -zudu

• 1

  Nebūt nekur atrodamam, tā ka nav vairs (kā) īpašumā, lietošanā; nonākt nezināmā prombūtnē.

  Pazust bez vēsts, bez pēdām
  • Man pazuda zīmulis
  • Grāmata nez kur pazudusi
  • Tēvs pazudis karā

• 2

  Nebūt vairs redzamam attālinoties, ievirzoties (kur).

  • Pazust pūlī
  • Pele pazūd alā
  • Braucējs pazuda skatienam
  • Lidmašīna pazuda mākoņos

• 3

  Doties prom, parasti nemanāmi; aiziet, aizbraukt tā, ka nav zināms, kur atrodas.

  • Klusām pazust no mājas, no viesībām
  • Pazust uz vairākām dienām
  • Kur tu biji pazudis?

• 4

  3. pers Izbeigt pastāvēt; izbeigties, pārstāt izpausties.

  • Vecās mājeles no šīs ielas pazudušas
  • Pazūd šaubas, nemiers