PAZĪT definīcija Latviešu valodā:

PAZĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Būt vai būt bijušam samērā ciešā saskarē (ar kādu).

    • Es viņu labi pazīstu
    • Pazīt rakstnieku personiski

  • 2

    Atšķirt (no citiem), uztvert kā agrāk redzētu, dzirdētu, iegaumētu.

    • Pazīt diriģentu
    • Bērns jau pazīst visus burtus
    • Pazīt melodiju

  • 3

    Zināt, pārzināt, izprast, būt iepazinušam (ko).

    • Labi pazīt skolas darbu
    • Pazīt dzīvi, cilvēkus
    • Pazīt apkārtni
    • Pazīt šaubas
    • Viņš nepazīst žēlastības