PAVILKT definīcija Latviešu valodā:

PAVILKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Velkot pavirzīt vai panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā); vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku.

    • Pavilkt solu sev tuvāk
    • Pavilkt virvi uz savu pusi
    • Pavilkt zēnu aiz rokas sānis
    • Pavilkt maisu kādu gabalu pa zemi
    • Zirgs pavelk vezumu kādu brīdi un apstājas

  • 2

    parasti kopā ar «(ne)spēt», «(ne)varēt» (Ne)spēt, (ne)varēt vilkt.

    • Šo vezumu zirgs nepavilks
    • Nespēt vairs kājas pavilkt

  • 3

    Velkot pavirzīt vai panākt, ka pavirzās (zem kā, kam apakšā).

    • Pavilkt vezumu zem nojumes
    • Pavilkt kājas zem sola
    • Pavilkt zirgu ēnā zem koka

  • 4

    Novilkt, uzvilkt (piem., svītru) zem (kā), (kam) apakšā.

    • Pavilkt svītru zem virsraksta

  • 5

    Uzģērbt zem (kā), (kam) apakšā.

    • Pavilkt jaku zem mēteļa
    • Pavilkt blūzi kleitai apakšā