PAVĒLNIECĪBA definīcija Latviešu valodā:

PAVĒLNIECĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Virsnieku un ģenerāļu (admirāļu) grupa, kas vada karaspēka daļas, vienības, militāras iestādes u. tml.

    • Frontes, armijas, korpusa pavēlniecība