PAŠIZGLĪTĪBA definīcija Latviešu valodā:

PAŠIZGLĪTĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Cilvēka paša noteikta, plānota un vadīta sistemātiska izziņas darbība, lai iegūtu, pilnveidotu zināšanas, prasmes, iemaņas.