PĀRTRAUKT definīcija Latviešu valodā:

PĀRTRAUKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Vairs neturpināt (ko).

    • Pārtraukt darbu, pretošanos
    • Pārtraukt uzsākto sarunu
    • Pārtraukt sakarus, sarakstīšanos ar kādu
    • Pārtraukt diplomātiskās attiecības
    • Pārtraukt karadarbību

  • 2

    Neļaut turpināt, panākt, būt par cēloni, ka (kas) neturpinās, pārstāj norisēt, pastāvēt; arī iejaucoties traucēt.

    Sk. arī nepārtraukts
    • Pārtraukt lekciju
    • Pārtraukt satiksmi
    • Pārtraukt ieilgušo klusumu
    • Vētra jūrā uz laiku pārtrauca navigāciju
    • Pārtraukt runātāju pusvārdā
    • Pārtraukt stāstītāju ar jautājumiem
    • Pārtraukta līnija