PĀRSTEIGT definīcija Latviešu valodā:

PĀRSTEIGT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pēkšņi izraisīt izbrīnu, arī apbrīnu.

    • Pārsteigt visus ar negaidītu vēsti
    • Viņš mūs pārsteidza ar savu erudīciju
    • Pārsteidzoši panākumi

  • 2

    Būt, notikt, ierasties u. tml. negaidītam, neparedzētam un radīt (kādam) nevēlamu situāciju.

    • Ceļā mūs pārsteidza lietus
    • Pārsteigt kādu nozieguma vietā