PĀRLIECINĀT definīcija Latviešu valodā:

PĀRLIECINĀT

nepārejošs un pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieņem (ko) par pareizu.

    • Pārliecināt kādu par savu taisnību
    • Esmu pārliecināts, ka viņš nav vainīgs
    • Pārliecinoši pierādījumi
    • Gūt pārliecinošu uzvaru
    • Viņa argumenti pārliecina