PĀRI definīcija Latviešu valodā:

PĀRI

apstākļa vārds

  • 1

    prievārds vai apst Norāda, ka (kas) virzās, ko virza no vienas malas, puses uz otru vai (kas) atrodas, (ko) novieto no vienas malas līdz otrai.

    • Iet pāri laukam
    • Lēkt pāri grāvim
    • Stumt ratiņus pāri ielai
    • Sviest akmeni pāri sētai
    • Pārlikt laipu pāri grāvim
    • Pāri upei iet tilts
    • Tikt upei pāri
    • Pārkļūt pāri pār staignāju
    • Klāt pāri palagu

  • 2

    prievārds vai apst Virs (kā), pār (ko) no vienas malas līdz otrai.

    • Lidmašīna lidoja pāri pilsētai
    • Pāri ielejai klājās migla
    • Mums pāri bija zila debess

  • 3

    prievārds vai apst Pretējā, otrā pusē (kam), otrpus (kā).

    • Dzīvot pāri ielai
    • Pāri pretī viņā krastā sniegs jau nokusis

  • 4

    vai prievārds Norāda, ka (kas) sniedzas, virzās vēl aiz (kā) robežas.

    • Sega nokarājas gultas malai pāri
    • Piens pārgājis pāri
    • Ūdens tek spaiņa malām pāri
    • Vīns līst pāri glāzes malai

  • 5

    prievārds vai apst Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu robežu); vairāk (par ko).

    • Ūdens mucā pāri pusei
    • Tas ir pāri maniem spēkiem
    • Ir jau pāri pusnaktij
    • Pulkstenis jau pāri diviem
    • Tur bija pāri par simt cilvēkiem
    • Viņam pāri par piecdesmit gadiem
    • Pāri par mēru

  • 6

    Norāda, ka (kas) ir pagājis, izbeidzies.

    • Pusnakts jau pāri
    • Pusmūžs viņai jau pāri
    • Ziema ar salu ir pāri
    • Lietus jau pāri
    • Briesmas ir pāri

Lietojums

un prievārds ar dat.