PĀRESTĪBA definīcija Latviešu valodā:

PĀRESTĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Netaisnīga rīcība, izturēšanās (attiecībā pret kādu), kas aizskar, sagādā ciešanas; pāridarījums.

    • Ciest pārestības
    • Nodarīt kādam pārestību