PAREIZTICĪBA definīcija Latviešu valodā:

PAREIZTICĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās, kristiešu baznīcai sašķeļoties (1054. g.) Rietumu (Romas katoļu) un Austrumu (pareizticīgo) baznīcā.