PĀRBĒGT definīcija Latviešu valodā:

PĀRBĒGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Dezertējot slepus pāriet (pretinieka pusē).

    • Pārbēgt ienaidnieka pusē, pie ienaidnieka

  • 2

    Bēgot pārkļūt (pāri kam, pār ko).

    • Zaķis pārbēdzis otrā pusē ceļam
    • Pārbēgt pāri robežai