PARADUMS definīcija Latviešu valodā:

PARADUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Rīcības, darbības, izturēšanās veids, kas (kādam) kļuvis ierasts, arī automātisks; ieradums, pieradums.

    • Labs paradums
    • Kaitīgs paradums
    • Darīt ko aiz paraduma, pa (vecam) paradumam, paraduma pēc
    • Rīkoties pretēji paradumam
    • Pastaigas mežā kļuvušas par paradumu
    • Paradums celties agri