PAPUTĒT definīcija Latviešu valodā:

nepārejošs darbības vārds-putu, -puti, -put

• 1

  3. pers Mazliet, kādu brīdi putēt (2).

  • Skrēja tā, ka smiltis vien paputēja

• 2

  Daļēji zaudēt īpašumu, nonākt nabadzībā.

  • Paputējis saimnieks, muižnieks

• 3

  3. pers Tikt nolaistam, panīkt (par saimniecību, īpašumu u. c.).

  • Ēkas paputējušas
  • Paputējusi firma

• 4

  3. pers Izjukt (3), izputēt (2).

  • Ģimene paputēja
  • Koris paputējis

• 5

  sarunvalodas vārds 3. pers Pazust, noklīst.

  • Grāmata, vēstule nezin kur paputējusi