PAPUTĒT definīcija Latviešu valodā:
PAPUTĒT
nepārejošs darbības vārds-putu, -puti, -put
- 1
3. pers Mazliet, kādu brīdi putēt (2).
- Skrēja tā, ka smiltis vien paputēja
- 2
Daļēji zaudēt īpašumu, nonākt nabadzībā.
- Paputējis saimnieks, muižnieks
- 3
3. pers Tikt nolaistam, panīkt (par saimniecību, īpašumu u. c.).
- Ēkas paputējušas
- Paputējusi firma
- 4
3. pers Izjukt (3), izputēt (2).
- Ģimene paputēja
- Koris paputējis
- 5
sarunvalodas vārds 3. pers Pazust, noklīst.
- Grāmata, vēstule nezin kur paputējusi