PANĪKT definīcija Latviešu valodā:

PANĪKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Zaudēt spēkus, veselību, kļūt vārgam, vājam.

    • Pēc slimības viņš bija gluži panīcis
    • Panīcis sivēns

  • 2

    3. pers Slikti augt, vāji attīstīties.

    • Panīkušas priedes
    • Labība sausuma dēļ panīkusi

  • 3

    3. pers Nonākt sliktākā stāvoklī, zemākā līmenī.

    • Saimniecība panīkusi
    • Mākslas dzīve panīkst