PALAIDNĪBA definīcija Latviešu valodā:

PALAIDNĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība palaidnīgs; palaidnīgums.

  • 2

    Slikta, neatļauta (parasti bērna) rīcība, arī nerātnība (2); nedarbs.

    • Darīt palaidnības