PAKĻAUTĪBA definīcija Latviešu valodā:

PAKĻAUTĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Stāvoklis, kādā (kas) atrodas, ja ir pakļauts (kam), ir atkarīgs (no kā).

    • Atrasties citas valsts pakļautībā
    • Administratīva pakļautība
    • Pakļautība riskam