PADOTIES definīcija Latviešu valodā:

PADOTIES

  • 1

    Atzīt sevi par uzvarētu (cīņā, sacensībā), pārtraukt pretoties, sacensties.

    • Padoties ienaidniekam
    • Padoties gūstā
    • Padoties šaha spēlē

  • 2

    Pakļauties (piem., tieksmei, ietekmei, stāvoklim).

    • Padoties kārdinājumam
    • Padoties vecāku gribai
    • Padoties grūtsirdībai, nespēkam

  • 3

    3. pers Veikties, sekmēties; arī izdoties, iznākt.

    • Viņam labi padodas matemātika
    • Viņiem padodas visi darbi
    • Maize mātei padevusies laba

  • 4

    Izveidoties (ar kādām īpašībām); labi izaugt.

    • Zēns augumā padevies sīks
    • Vasara padevusies silta
    • Šogad labi padevušies kartupeļi
    • Māla augsnē padodas kvieši

  • 5

    Pavirzīties, izkustēties.

    • Padoties ar visu augumu uz priekšu
    • Trieciena rezultātā durvis padevās