PADARĪT definīcija Latviešu valodā:

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju

• 1

  Paveikt (darbu, darbu kopumu).

  • Padarīt darbu
  • Daudz padarīt
  • Šis tas vēl jāpadara
  • Tas nav tik viegli padarāms

• 2

  kopā ar īpašības vārdu Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (kāds), iegūst kādu īpašību.

  • Padarīt kādu laimīgu
  • Troksnis padara viņu nervozu
  • Padarīt dzīvi saturīgu
  • Ziedi izdaiļo telpu un padara to mājīgu

• 3

  Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).

  • Padarīt kādu par savu uzticības personu
  • Talants un darbs padarīja viņu par lielu aktieri
  • Notikušo nevar padarīt par nebijušu

• 4

  Nodarīt (ko nevēlamu).

  • Viņš man nekā nevar padarīt
  • Padarīt kādam ko ļaunu