PACIŅA definīcija Latviešu valodā:

PACIŅA

sieviešu dzimte

  • 1

    Pamazin. paka; maza paka.

    paka
    • Cukura paciņa
    • Bērni pie eglītes saņēma paciņas
    • Papirosu, cigarešu paciņa