PABĒRNS definīcija Latviešu valodā:

PABĒRNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Viena laulātā bērns no iepriekšējās laulības attiecībā pret patēvu vai pamāti.

    • pārnesta nozīme Dzīves, likteņa pabērni
    • Būt pabērna lomā