PA- definīcija Latviešu valodā:

PA-

priedēklis

  • 1

    savienojumā ar lietv Norāda uz vietu vai priekšmetu, kas ir zem kā, kam apakšā.

    • Pagulte, pazode, patilte
    • Pagalvis, palodze, pazole

  • 2

    savienojumā ar lietv Norāda uz pakārtojumu.

    • Pasuga, pašķira

  • 3

    savienojumā ar lietv Norāda uz laiku, kas ir pirms cita laika.

    • Pavakars, pavasaris

  • 4

    savienojumā ar lietv Norāda uz nozīmes pavājinājumu, neīstumu.

    • Pakalns, pamiers
    • Pabērni, pamāte, pameita

  • 5

    savienojumā ar īp Norāda uz īpašības pamazinājumu, vājāku pakāpi.

    • Paass, palēns, pasmags
    • Pabailīgs
    • Paskābens

  • 6

    savienojumā ar darb Norāda uz darbības virzību zem kā, kam apakšā.

    • Pabēgt (zem koka no lietus), palīst
    • Paspert (bumbu zem sola)

  • 7

    savienojumā ar darb., kopā ar «garām» vai «gar» Norāda uz darbības virzību garām kam, gar ko.

    • Pabraukt, paiet, paslīdēt (garām kam, gar ko)

  • 8

    savienojumā ar darb Norāda uz darbību, kurā ko atbrīvo vai kurā kas atbrīvojas.

    • Palaist (putnu no būra), pasprukt

  • 9

    savienojumā ar darb Norāda uz darbības ierobežotību telpā, laikā, uz tās nelielo intensitāti, pakāpi.

    • Pabraukt (kādu gabalu), pavērt (durvis)
    • Pastrādāt, pamirdzēt, palabot, pasāpēt, pabalēt

  • 10

    savienojumā ar darb Norāda uz darbības pakāpenisku kāpinājumu.

    • Paātrināt, palēnināt, papildināt

  • 11

    savienojumā ar darb Norāda uz darbības noturīgumu.

    • Paturēt (modru prātu)
    • Paradis (agri celties)
    • Pastāvēs (labs laiks)

  • 12

    savienojumā ar darb.; parasti kopā ar «(ne)spēt», «(ne)varēt» Norāda uz spēju (vai nespēju) ko veikt..

    • (Ne)var) palasīt, parunāt, paiet

  • 13

    savienojumā ar darb Norāda uz darbības pabeigtību; norāda uz darbības īslaicīgumu un pabeigtību.

    • Paēst, pateikt, parādīt, pazust
    • Pajautāt