ORIENTĒT definīcija Latviešu valodā:

ORIENTĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Noteikt (kā) atrašanās vietu, arī novietot (ko) attiecībā pret ko (piem., pret debespusēm, apkārtējiem priekšmetiem).

    • Orientēt ēku pret dienvidiem
    • Prasmīgi orientēt apgaismes ķermeņus

  • 2

    Virzīt, vērst (kādu darbību).

    • Pareizi orientēt sanāksmes darbu

Izruna

ORIENTĒT

/i-e/