ORIENTĀCIJA definīcija Latviešu valodā:

ORIENTĀCIJA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Darbība orientēties; atrašanās vietas noteikšana (attiecībā pret debespusēm); prasme noteikt atrašanās vietu; orientēšanās.

    • Zaudēt orientācijas spējas

  • 2

    Izvietojums, novietojums attiecībā pret ko (piem., pret debespusēm, apkārtējiem priekšmetiem).

    • Ēkas orientācija pret dienvidiem

  • 3

    Darbība orientēt; rīcības, darbības u. tml. vēršana kādā noteiktā virzienā; (kā) piemērošana noteiktiem apstākļiem, situācijai.

    • Skolēnu profesionālā orientācija
    • Žurnālam ir starptautiska orientācija

Izruna

ORIENTĀCIJA

/i-e/