OREOLS definīcija Latviešu valodā:

OREOLS

vīriešu dzimte

  • 1

    Mirdzošs, gaišs aplis vai laukums ap spožu priekšmetu, liesmu u. tml.

  • 2

    Mirdzošs aplis (reliģiska satura gleznās, svētbildēs) ap cilvēka galvu kā dievišķības un svētuma simbols; nimbs.

  • 3

    Fotoattēla kropļojums, ja objektu fotografē pret spilgtu gaismu.

  • 4

    poētisms, pārnesta nozīme Cildinājums, slavas spožums.

    • Varenības, slavas oreols