NUMURS definīcija Latviešu valodā:

NUMURS

vīriešu dzimte

  • 1

    Skaitlis, ar ko apzīmē (piem., priekšmetu, parādību) secību.

    • Biļetes numurs
    • Uzgriezt telefona numuru
    • Velosipēda, automobiļa numurs

  • 2

    pārnesta nozīme Priekšmets, kas apzīmēts ar kādu kārtas skaitli; sar. cilvēks, kas ar noteiktu kārtas skaitli atrodas rindā.

    • Izsniegt garderobes numuru
    • Raksts ievietots žurnāla pirmajā numurā
    • Nopirkt pāris laikraksta numuru
    • Viesnīcas numurs
    • Lai ienāk pie ārsta pirmie divi numuri!

  • 3

    Ar skaitli apzīmēts standartizēts (piem., apavu, apģērbu, instrumentu) lielums.

    • Desmitā numura diegs
    • Deviņpadsmitā numura uzgriežņu atslēga
    • Trīsdesmit sestā numura kurpes

  • 4

    Atsevišķs priekšnesums (piem., cirka, estrādes koncerta programmā).

    • Pieteikt nākamo programmas numuru
    • Iestudēt jaunu numuru

  • 5

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Neparasta, pārsteidzoša darbība, rīcība; triks.

    • Tas tik ir numurs!
    • Taisīt visādus numurus