NOVILKT definīcija Latviešu valodā:

NOVILKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Velkot novirzīt (nost no kā, kur).

    • Novilkt gulētājam segu
    • Novilkt gredzenu no pirksta
    • Novilkt auglim miziņu
    • Bērns novelk galdautu no galda
    • Novilkt meijas sētmalē

  • 2

    Noģērbt; noaut.

    • Novilkt mēteli, svārkus
    • Novilkt zābakus, zeķes

  • 3

    Velkot (ko), iezīmēt (līniju, robežu u. tml.).

    • Novilkt smiltīs viļņotu līniju
    • Novilkt uz lapas paralēlas taisnes
    • Novilkt taisnei perpendikulu

  • 4

    Izstiept, nostiept un nostiprināt.

    • Stingri novilkt virvi
    • Starp kokiem bija novilkta aukla

  • 5

    Nospiest, nogurdināt (ar savu smagumu).

    • Soma novelk roku
    • Nasta novelk plecus

  • 6

    Lēni, gari izrunāt, lēni, gari izdziedāt.

    • Neskaidri novilkt caur zobiem
    • Novilkt dziesmas pēdējo vārdu

  • 7

    Velkot panākt, ka viegli pārslīd (kam); pārvilkt.

    • Novilkt ar plaukstu pār seju

  • 8

    Neizmaksāt, atrēķināt (daļu no kā); atvilkt (4).

    • Novilkt no algas nodokļus

  • 9

    Izgatavot poligrāfisku novilkumu, kopiju.

    • Novilkt uzsaukumu
    • Novilkt tekstu hektogrāfā
    • Novelkamā spiede

  • 10

    Novilcināt; arī pasīvi nodzīvot (kādu laiku, piem., bez darba).

    • Novilkt laiku
    • Novilkt pāris nedēļu līdz atvaļinājuma beigām

  • 11

    Velkot, piem., ar šļirci šķidrumu, atdalīt (to) no organisma.

    • Novilkt no plaušām lieko šķidrumu