NOVĒROT definīcija Latviešu valodā:

NOVĒROT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ilgstoši vai atkārtoti vērot, lai (ko) uzzinātu, secinātu; izsekot ar acīm; arī uzmanīt.

    • Novērot laikapstākļus
    • Novērot ledus kustību upē
    • Novērot dzīvnieku izturēšanos
    • Novērot slimības gaitu
    • Novērot putnu lidojumā
    • Neuzkrītoši novērot pretimnācējus

  • 2

    Pamanīt, ieraudzīt, uzmanīgi vērojot (ko); ievērot.

    • Novērot, ka ledus sāk plaisāt
    • Zēns novērojis, ka putni apēd ogas