NOVĀRTĪT definīcija Latviešu valodā:

NOVĀRTĪT

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju

  • 1

    Padarīt netīru, parasti vārtot, valstoties (kur).

    • Zēns novārtījis cepuri ar smiltīm
    • Novārtīt drēbes sienā