NOVALDĪTIES definīcija Latviešu valodā:

NOVALDĪTIES

-os, -ies, -ās, -ījos

  • 1

    Apslāpēt sevī (kādu tieksmi, pārdzīvojuma, emociju izpausmi); noturēties, savaldīties.

    • Viņš nevarēja novaldīties no smiekliem
    • Novaldīties, lai nesāktu raudāt