NOTURĒTIES definīcija Latviešu valodā:

NOTURĒTIES

  • 1

    Saglabāt iepriekšējo stāvokli, līdzsvaru (parasti sasprindzinoties, piepūlot muskuļus); palikt2 (2).

    • Noturēties kājās
    • Noturēties uz ūdens
    • pārnesta nozīme Noturēties pie varas

  • 2

    Palikt nemainīgam (kādu laiku); pastāvēt (3).

    • Laiks noturējās sauss
    • Sals ilgi nenoturējās

  • 3

    Savaldīties.

    • Noturēties, lai nesmietos
    • Viņš nevarēja noturēties neielūkojies grāmatā
    • Viņš noturējās, neko nepateicis