NOTRŪKT definīcija Latviešu valodā:

NOTRŪKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Atdalīties, pārtrūkstot saistījumam.

    • Poga notrūkusi
    • Somai notrūcis rokturis
    • Auklas gals notrūka

  • 2

    pārnesta nozīme Pēkšņi apklust, apstāties, aprauties (2).

    • Balss satraukumā notrūka
    • Dziesma notrūka