NOTRIEKT definīcija Latviešu valodā:

NOTRIEKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Strauji nodzīt nost (no kā).

    • Notriekt lopus no labības lauka

  • 2

    Triecot nogurdināt, nomocīt; notrenkt, nodzīt (4).

    • Notriekt zirgus putās

  • 3

    Ar triecienu, strauji nogāzt.

    • Notriekt kādu gar zemi
    • Notriekt no kājām

  • 4

    Ar strauju sitienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, nokrīt.

    • Vējš notriecis zemē negatavos ābolus, lapas

  • 5

    Sašaujot, taranējot panākt, ka nokrīt (lidojošs lidaparāts).

    • Notriekt ienaidnieka lidmašīnu

  • 6

    sarunvalodas vārds Vieglprātīgi, nelietderīgi iztērēt (dzīrojot, uzdzīvojot).

    • Notriekt tēva iekrāto naudu

  • 7

    sarunvalodas vārds nepārej Nelietderīgi pavadīt (laiku), parasti jautrā, skaļā sabiedrībā.

    • Notriekt pāris stundu draugu pulkā