NOTRAUKT definīcija Latviešu valodā:

NOTRAUKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Strauji, pavirši noslaucīt, noraust, noraut.

    • Notraukt druskas no galda
    • Steigā notraukt sviedrus no pieres
    • Notraukt rīkstei lapas
    • pārnesta nozīme Vējš notrauc ziedus