NOSŪBĒT definīcija Latviešu valodā:

NOSŪBĒT

nepārejošs darbības vārds-sūb, -sūbē, -sūbēja

  • 1

    Kļūt nespodram oksidējoties, arī – pārklājoties ar netīrumiem.

    • Vara svečturis ir nosūbējis
    • Nosūbējušas sudraba karotes
    • Loga rūtis ir nosūbējušas