NOSTĀTIES definīcija Latviešu valodā:

NOSTĀTIES

  • 1

    Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).

    • Nostāties zem koka
    • Nostāties gaismai priekšā
    • Bērni nostājas pēc auguma
    • Nostāties taisni
    • Nostāties ierindā, sardzē

  • 2

    3. pers Šķidrumam atrodoties miera stāvoklī, nogulsnēties (par biezumiem, piejaukumiem u. tml.); atrodoties miera stāvoklī, atdalīties no biezumiem, piejaukumiem (par šķidrumu).

    • Biezumi nostājušies trauka dibenā
    • Krējums nostājas piena virspusē
    • Ļaut kafijai nostāties

  • 3

    3. pers Norimties, pārstāt darboties; arī apstāties; nostāt.

    • Vējš ir nostājies

  • 4

    pārnesta nozīme Ieņemt kādu nostāju; pievienoties, piem., kādam viedoklim.

    • Nostāties pret kādu
    • Nostāties kāda pusē