NORIETĒT definīcija Latviešu valodā:

NORIETĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Šķietami aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekļiem).

    • Saule jau norietējusi
    • Noriet zvaigznes

  • 2

    pārnesta nozīme Beigties, zust (piem., par slavu, laimi).

    • Viņa slava norietējusi