NOPRIECĀTIES definīcija Latviešu valodā:

NOPRIECĀTIES

-ājos, -ājies, -ājas

  • 1

    Īsu brīdi izjust, paust prieku, gandarījumu.

    • Autors nopriecājās, ka viņa grāmata izdota tik glīta
    • Diena ir tik skaista, ka nevar vien nopriecāties