NOPRIECĀTIES definīcija Latviešu valodā:

NOPRIECĀTIES

  • 1

    Īsu brīdi izjust, paust prieku, gandarījumu.

    • Autors nopriecājās, ka viņa grāmata izdota tik glīta
    • Nevarēt vien nopriecāties
    • Diena ir tik skaista, ka nevar vien nopriecāties