NOPIETNĪBA definīcija Latviešu valodā:

NOPIETNĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība nopietns; nopietnums, nopietna attieksme, pieeja.

    • Pārrunās valdīja nopietnība un lietišķība
    • Ar dziļu nopietnību analizēt faktus
    • Ievērot problēmas nopietnību

  • 2

    lok. nopietnībā, apst. nozīmē Nopietni, patiesi.

    • Nopietnībā viņš tam neticēja
    • Visā nopietnībā