NOMETNE definīcija Latviešu valodā:

NOMETNE

sieviešu dzimte

  • 1

    Pagaidu mītne lielākam cilvēku kopumam, parasti ar teltīm vai citām vieglām celtnēm.

    • Tūristu nometne ezera krastā
    • Karavīri dzīvoja nometnēs
    • Uzcelt nometnes teltis
    • Koncentrācijas nometne