NOLAISTIES definīcija Latviešu valodā:

NOLAISTIES

  • 1

    3. pers Noslīdēt (uz leju); tikt nolaistam (1).

    • Priekškars nolaižas, buras nolaižas

  • 2

    Nobraukt, nošļūkt, noslīdēt (lejā).

    • Nolaisties ar kamaniņām no kalna
    • Nolaisties šahtā
    • Nolaisties pa virvi

  • 3

    Beidzot lidojumu, nonākt lejā, novietoties (kur, uz kā); nosēsties (4).

    • Stārķis nolaižas pļavā
    • Zosis meklēja, kur nolaisties
    • Bite nolaižas uz zieda
    • Helikopters nolaidās pilsētas laukumā

  • 4

    3. pers Lēni pārvietojoties, ar gaisa plūsmu nonākt lejā (kur, uz kā); izplatoties uz leju, nonākt (kur, uz kā u. tml.).

    • Sniega pārslas nolaižas uz zemes
    • Migla nolaižas pār pļavām
    • Kvēpi nolaižas uz koku lapām
    • pārnesta nozīme Nakts nolaižas pār zemi

  • 5

    3. pers Aizstiepties, plesties virzienā uz leju, lejā (kur, līdz kurienei).

    • Ceļš nolaižas gravā
    • Krauja stāvus nolaižas līdz pašai jūrai

  • 6

    3. pers Norietēt (1).

    • Saule nolaižas aiz apvāršņa

  • 7

    Nobraukt, noiet, noskriet (lejā, kur).

    • Nolaisties no kalna ar slēpēm
    • Autobuss nolaidās ielejā

  • 8

    Lēni nosēsties, nogulties.

    • Nespēkā nolaisties sēdus uz grīdas
    • Slimnieks nolaidās gultā
    • Nolaisties ceļos (uz ceļiem)

  • 9

    Zaudēt enerģiju, sparu; kļūt nolaidīgam.

    • Darbā nedrīkst nolaisties
    • Galīgi nolaidies cilvēks