NOLAIST definīcija Latviešu valodā:

NOLAIST

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Atlaižot (vaļā, vaļīgāk), panākt, ka novirzās, noslīd (uz leju, zemē); pieļaut, ka noslīd (uz leju, zemē).

    • Nolaist karogu, nolaist buras, nolaist priekškaru
    • Nolaist airus ūdenī
    • Nolaist kuģi ūdenī
    • sarunvalodas vārds Nolaist dibenā
    • Nolaižamais tilts
    • Nolaist acis
    • Skatās, acis nenolaidis
    • Suns aiziet, asti nolaidis
    • Nolaist valdziņu
    • sarunvalodas vārds Nolaist koku
    • pārnesta nozīme Nolaist rokas

  • 2

    Nepietiekami vai neprasmīgi (ko) darot, pieļaut, ka (kas) zaudē kvalitāti, nonāk sliktā stāvoklī.

    • Nolaist tīrumus, augļu dārzus
    • Nolaist saimniecību

  • 3

    Panākt, pieļaut, ka notek (šķidrums), noplūst, izdalās (gāze).

    • Nolaist ezeru
    • Nolaist ūdeni no lauka
    • Lokomotīve nolaiž tvaiku

  • 4

    nepārej Viegli novilkt, pārvilkt (ar ko – gar ko, pa ko).

    • Nolaist ar putekļu lupatu gar skapja augšu
    • Suns nolaiž ar mēli pār purnu

  • 5

    Samazināt (par kādu daļu).

    • Nolaist cenu
    • Nolaist dažus latus

  • 6

    Pazemināt (piem., skaļumu).

    • Nolaist balsi klusāk
    • Nolaist dažus toņus zemāk

  • 7

    sarunvalodas vārds nepārej Ātri nobraukt, nojāt.

    • Zēns nolaida ar slēpēm no kalna
    • Nolaist ar motociklu gar pašu krastu