NOKRlST definīcija Latviešu valodā:

NOKRlST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Krītot, zaudējot līdzsvaru, balstu, strauji nonākt citā (zemākā) vietā, citā stāvoklī (piem., no vertikāla stāvokļa horizontālā).

    • Zēns paklupa un nokrita
    • Nokrlst no zirga
    • Grāmata nokrita uz grīdas
    • Lūstot koks nokrita uz ceļa
    • Nekāp kokā – ka nenokrīti!

  • 2

    Virzoties pa gaisu, smaguma spēka iedarbībā nonākt (kur – zemē, uz kā u. tml.).

    • Mestais akmens nokrita aiz sētas

  • 3

    3. pers Neturoties klāt, atdalīties un strauji nonākt zemē.

    • Āboli nokrituši no ābeles zālē
    • Automobilim nokrita ritenis
    • Cepure nokrita no galvas
    • Dēlis nav labi piestiprināts, tas var nokrlst
    • No griestiem nokrita apmetums

  • 4

    3. pers Nokristies.

    • Temperatūra nokritusi zem nulles
    • Ūdens līmenis nokritis ļoti zemu

  • 5

    Strauji, arī nespēkā nogulties, nomesties (kur); noslīdēt, nošļukt (1).

    • Bez elpas nokrlst gultā
    • Nokrlst krēslā
    • Paceltā roka nespēkā nokrita gar sāniem

  • 6

    sarunvalodas vārds Kļūt smagi slimam (tā, ka jāguļ); nobeigties (par dzīvniekiem).

    • Visa ģimene nokritusi ar gripu
    • Vairāki sivēni nokrita ar sarkanguļu

  • 7

    3. pers Izgaist, nožūt (par rasu); nokust (par salnu, sarmu).